Erasmus+ Theater for Inclusion and Change 3)Emocionālā un fiziski interesantā dieniņa
Šodiena bija tāda diena, kurā tu vakarā vari apsēsties un - izelpot un saprast: “Nu jā… tas bija craazy, bet arī riktīgi labi, jo guvu savas atziņas.”
Smadzenes gan izkūpēja, gan arī kājas nogura, gan visas emocijas gāja amerikāņu kalniņos, bet tajā pašā laikā – kaut kā viss kopā radīja foršu sajūtu, ka tiešām dzīvo, un ka, ka ne vienmēr viss var būt kā vēlies un pozitīvi, ir jāmāk dzīvot arī ar kaut ko mazliet negatīvāku un to saprast :))
Bet. Rīts sākās ar creative thinking, un te nu jāsaka – tas nebija nekāds mierīgais “pieraksti pāris idejas” pasākums. Nē, mums bija jāizveido pilnīgs - īsts, sakarīgs teātra izrādes koncepts, iedvesmojoties no avīžu rakstiem - problēmām tajos. Burtiski – paņem, atrodi rakstu un mēģini no tā uztaisīt stāstu, kam ir jēga, tēli, sižets, ideja, emocijas!
Sākās prāta vētra – viens saka to, otrs to! Tad rakstīšana, tad ķimerēšanās pie sīkumiņiem, tad smiekli par to, ka viss atkal jāmaina, jo “tas neizklausās pēc izrādes, tas izklausās pēc kaut kāda murgojuma, haha”.
Godīgi sakot, tas bija mazliet intensīvi, haotiski, skaļi un reizē arī jautri, ka ik pa laikam gribējās vienkārši apstāties un pasmieties par to, kāds mums bija haoss.
Tad bija pusdienu pauze, protams, tā nozīmēja tikai vienu – burtiski mesties pretī pludmalei. Saulīte, smiltis, mazliet ūdens un galva atkal sāk strādāt cilvēka režīmā, nevis “ak vai, haoooss, ko lai dara?!".
Un tad… pienāca LIELAIS brīdis. Prezentācijas.
Īstenībā viss bija ļoti, ļoti forši, un viss beigās sanāca tā kā tam vajadzēja sanākt, neņemot vērā iepriekšējās ķibeles :))
Dienas izskaņā vēl paguvām izstāstīt un izrādīt visādas interesantas lietas par Latviju, interkulturālajā naktī. Vienkārši forši un sirsnīgi, katra valstiņa iedeva kaut ko foršu no savas puses :)). Jauki, ka vari parādīt daļiņu no savas valstiņas.
Vakarā biju noguris, absolūti izsmelts, bet arī ļoti priecīgs par to, kā viss izdevās. Šī diena man lika izkāpt no komforta zonas simtiem reižu, bet tieši tāpēc tā arī ir tik neaizmirstama.
Cerēju, ka rīt būs nedaudz vieglāk… tā arī bija, es tā teiktu, bet nu – šis ir Erasmus+, te nekad neko nevar zināt. 😄✨