Mazliet satraukuma, mazliet sajūsmas un mazliet “ok, laikam tiešām jāsāk darīt darbs, nevis tikai runāt” 😅
Visi kaut ko darīja — kāds drukāja scenārijus, kāds jau strīdējās par to, kuram ir taisnība, kāds vienkārši stāvēja un mēģināja saprast, kas notiek.
Es pats iejutos savā lomā — Dr. Hale, galvenās varones terapeits. Izrādās, ka terapeits nav tikai “cilvēks, kas klausās”. Tā ir balss, stāja, noskaņa, un vispār — tev jāizskatās tā, it kā tu saprastu dzīvi labāk par visiem pārējiem. 😭
Bet mēs lēnām tikām uz priekšu. Rakstījām, pārtaisījām, domājām. Un kaut kā viss sakrita savās vietās, un mēģinājumi beidzot tiešām izdevās! 💪😎
Protams, mēs nevarējām paiet garām pludmalei. Tā jau mums kā tradīcija — ja ir brīvs brīdis, jūra mūs sauc.
Un tad atkal darbs:
Mēģinājums.
Vēl viens mēģinājums.
Un tad… jā, vēl viens.
Faktiski — tas bija viss, ko šodien darījām 📣
Kad beidzām, visi jau bija tādi mazliet noguruši, bet tādā labā veidā — kad jūti, ka tiešām kaut ko esi jau paveicis. Diena beidzās ar foršu pastaigu pa pilsētu — bez stresa, meklējot mūsu foršajai un skaistajai Dacei ziedus Spānijas pagalmos un dabā, kāpēc tad pekšņi ziedus - Dacei? Jo mūsu vislabākaja un visforšākajai Dacei bija svētki un bija kaut kā sirsnīgi, pozitīvi, un jauki jāapsveic, iekļaujot tajā ari Spānijas garšu, un zinot, ka Dace mīl dabu un ziedus, izvēlējāmies vietējos ziedus :))
Un tā mēs tuvojamies tam lielajam brīdim - lielajai teātra izrādei..
Un Dr. Hale pamazām sāka justies gatavs 😄.
